Valmierā klejojoši dzīvnieki mazāk nepaliek un Valmieras dzīvnieku patversmei atrast saimniekus patversmē nonākušajiem suņiem kļūst ar vien grūtāk, portāls Valmiera24.lv uzzināja Valmieras dzīvnieku patversmē.

"Situācija ir smaga... Agrāk cilvēki pēc suņiem stāvēja rindā, tagad tā vairs nav," sacīja patversmes pārstāve.

14 dienu laikā pēc suņa nonākšanas patversmē, viņš ir jāvakcinē un jāatrod tam saimnieks. Patversme ievieto sludinājumus avīzē, televīzijā, bet jaunus saimniekus suņiem no patversmes atrast ir grūti. Patversmē jaunajiem saimniekiem kopēji pasaka par suni visu – gan labo, gan slikto, jo katram sunim esot arī savi niķi. "Mēs pasakam gan labo, gan slikto par suni – cits kaķi plēš, citam kāds cits niķis, bet mēs pasakam uzreiz, jo saimnieks jau tik un tā to atklās," sacīja patversmē.

Valmieras dzīvnieku patversmē nonāk ne tikai klaiņojoši dzīvnieki, bet arī suņi un kaķi, kuriem līdz šim bijušas mājas. Tostarp ir gadījumi, kad suņi patversmē nonāk arī saimnieku emigrācijas dēļ. "Atbrauc pie mums ar lidmašīnas biļeti jau rokā. Izlikuši reklāmas, sludinājumus, bet neviens sunīti neņem. Ko mums citu darīt? Protams, ka mēs paņemam," teica patversmes darbiniece.

Janvārī patversmē ievietoti 17 suņi, un desmit no tiem saimniekus atraduši. "Ir jau baigi labie suņi, kas par dvēselēm..." aizlūzušā balsī teica darbiniece.

Jāuzņem arī agresīvus un izmisušus dzīvniekus

Patversmē atzina, ka ir nācies sastapties ar dzīvnieku agresiju, bet šādi gadījumi nav bieži. Arī šodien (27.janvārī) Valmieras dzīvnieku patversme saņēmusi zvanu no Smiltenes, kur klīst 4-5 nežēlīgi suņi, kas uzbrūk gan cilvēkiem, gan citiem dzīvniekiem.

Biežāk nākoties saskarties ar dzīvniekiem, kuri ir izmisumā. "Tu pat redzi dzīvnieka acīs izmisumu. Paiet kādas dienas, dzīvnieks aprod ar jaunajiem apstākļiem un tad jau ir draugs, super suns! Daudz mums te tādu dvēseles dzīvnieku... Patversmē nonākušie dzīvnieki ir daudz cietuši, jo ne jau katrs ir barots un mīļots. Ir dzīvnieki, kuri ir sisti, citi cietuši no spēcīgākiem dzīvniekiem nekā ir paši," sacīja patversmes darbiniece.

"Es neteikšu, ka ir labi. Kad es eju pa pagalmu, katrs raud savā balsī un tev katram ir jāpasaka, ka viņš ir tas labākais, jāpapaijā...," viņa teica.

Šogad daudz labdaru

Tajā pat laikā patversmes pārstāve atzīmēja, ka šogad cilvēki ir ļoti atsaucīgi. "Cilvēki, kuri brauc uz patversmi, kaut tikai apskatīties, vienmēr atved sedziņu vai barību. Par barību sūdzēties tiešām nevaram. Rīt, piemēram, mums vedīs pilnīgi jaunu suņu būdu – vienkārši uzdāvinās.. Trūkst vārdu cilvēku labsirdībai," viņa sacīja.

Valmieras patversme informāciju par klaiņojošiem dzīvniekiem saņem no iedzīvotājiem un policijas.

Valmieras dzīvnieku patversmē ir arī kaķi, bet to skaits ir mazāks nekā suņu. Gada sākumā patversmē bijusi kaķene, kas laidusi pasaulē kaķēnus, kuriem visiem izdevies atrast saimniekus, un pašai kaķenei arī. "Šogad raksturīgi ir tas, ka uz patversmi ved mājas kaķus. Viņi nāk klāt un murrā, var just, ka viņiem pirms tam bijuši saimnieki," sacīja patversmē.

Pārrunās sadarbību kaķu sterilizācijai

Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Inese Pabērza portālam Valmiera24.lv pavēstīja, ka klaiņošo dzīvnieku ķeršanu pašvaldības uzdevumā veic SIA "Valmieras Namsaimnieks". Uzņēmuma paspārnē atrodas arī dzīvnieku patversme, kuras darbu finansē pašvaldība.

Viņa piebilda, ka pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes speciālisti tuvākajā laikā plāno tikties ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvjiem un entuziastiem, lai pārrunātu sadarbību sterilizācijas programmas īstenošanā bezsaimnieku kaķiem, kas mitinās daudzdzīvokļu māju pagalmos.

Pašvaldības rīcībā nav informācijas par kādām īpašām vietām, kur masveidā pulcētos vai mitinātos klaiņojošie dzīvnieki. Arī valmierieši par šādiem novērojumiem visbiežāk ziņo patversmei, nevis pašvaldībai. Pašvaldībai par to var ziņot gan telefoniski, gan personiski, gan elektroniski vai ar jaunā operatīvās rīcības dienesta rīku portāla www.valmiera.lv.