Galvenā problēma siltuma rēķinu jomā ir informācijas un izpratnes trūkums, šādu viedokli šodien pētījuma "Karstie rēķini" noslēguma diskusijā pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš uzsvēra, ka tā ir pati galvenā problēma, kas risināma vispirms, jo būs liela daļa situāciju, kad cilvēki paši sev varēs palīdzēt.

Par vienotu rēķinu noteikšanas metodiku viņš izteicās atturīgi. Ministrs norādīja, ka situācija kopumā nav viennozīmīga, jo aptuveni 80% ir pašvaldību uzņēmumu apsaimniekotās ēkas, bet tikai 20% apsaimnieko privātuzņēmumi. Ja ēkas apsaimnieko pašvaldības, jautājumi jārisina pašvaldībām.

Pavļuts piekrita, ka ir nepieciešamas vadlīnijas, kas ļautu novērtēt, kas ir pieņemams, kas nav, taču vienotu piespiedu mehānismu, visticamāk, nevarēšot ieviest.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums ir ieviest prasību uzrādīt, kāds ir kopējais siltumenerģijas patēriņš, jo izmaksas nav salīdzināms rādītājs.

Nākotnē ministrija vēlas panākt, lai tiek patērētas 100 kilovatstundas (kWh) uz kvadrātmetru un mazāk. Patlaban patēriņš esot virs 200 kWh.

Savukārt Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas prezidents Vitolds Peipiņš pauda viedokli, ka obligāti būtu jānosaka pamatprincipi, jāpasaka priekšā pārvaldniekiem. Ja būtu šāds metodikas "špikerītis", varētu izglītot arī dzīvokļu īpašniekus.

Viņaprāt, šī funkcija jāuzņemas valstij un tas būtu jādara EM, vienalga - kādam departamentam vai atsevišķai iestādei. Mērķis būtu sekot, kas notiek šajā tirgus nišā, nodarboties ar monitoringu, jo, pēc Peipiņa domām, nevar atļaut procesiem attīstīties tik haotiski, kā tas notiek tagad. Šādu funkciju varētu veikt 2-3 cilvēki.

Ministrs pauda viedokli, ka arī vienotajam rēķina paraugam varētu būt tikai ieteikuma raksturs. Viņaprāt, noteikti nevar radīt saistošu rēķina formātu, jo tas būtu netaisni pret tiem, kas vēlas darīt citādi un vēlas elastību šajā jautājumā. Viņš atzina, ka minimālās prasības varētu definēt un šajā darbā būtu jāiesaistās valstij, pašvaldībām, apsaimniekotājiem.

Runājot par strīdiem, kas rodas starp māju iemītniekiem un apsaimniekotājiem, Pavļuts pauda viedokli, ka pašvaldības apsaimniekotāja gadījumā būtu jāvēršas vispirms pie pašvaldības, bet, ja ir privātie apsaimniekotāji, jautājums būtu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē. Uz norādīto, ka PTAC ar šiem jautājumiem nenodarbojas, viņš atzina, ka centrs, visticamāk, nevarēs izvērtēt, vai maksājumi ir adekvāti, bet varēs pateikt, vai apsaimniekotājs sniedzis adekvātu pakalpojumu. Ministrs arī atzina, ka PTAC kapacitāte nav pietiekama un būtu nepieciešams papildu budžeta finansējums.

Pētījuma "Karstie rēķini" veicēji, apkopojot datus par janvārī saņemtajiem rēķiniem, secinājuši, ka iedzīvotāji nezina, kā veidojas apkures izmaksas, nav skaidra ne aprēķināšanas kārtība, ne pozīciju izmaksas. Nav arī konkrētas institūcijas, pie kuras vērsties ar jautājumiem, ja rodas neskaidrības.

Lai risinātu problēmas, tika piedāvāts izveidot konkrētu metodiku aprēķināšanai, izveidot vienotu apsaimniekošanas komunālo maksājumu rēķina paraugu, kā arī domāt par vienotu institūciju, kur saņemt informāciju un skaidrojumus.

Jau ziņots, ka pētījumā "Karstie rēķini" secināts, ka siltuma cena par vienu kvadrātmetru Latvijā atšķiras pat desmitkārtīgi. Secināts arī, ka Latvijas likumos ir divas galvenās vājās vietas - nav vienotas sistēmas, pēc kuras namu apsaimniekotājiem būtu jāaprēķina siltuma izmaksas, kā arī nav vienota rēķinu parauga, kas ļautu saprast, vai cilvēki nepārmaksā, par pētījuma rezultātiem informēja projekta komandas pārstāve Laura Zvejniece.

Kopumā pētījuma laikā saņemti vairāk nekā 2500 apkures rēķinu, 1000 iedzīvotāju jautājumu, tapuši vairāk nekā 15 mediju stāsti ar problēmām, bet projektam veltīto interneta lapu apmeklējuši 50 000 unikālo apmeklētāju.

Pētījuma "Karstie rēķini" laikā iedzīvotāji tika aicināti iesūtīt savus apkures rēķinus, lai vēlāk tos salīdzinātu īpaši izveidotā kartē "www.karstierekini.lv". Pētījumu organizēja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re: Baltica" sadarbībā ar lielākajiem Latvijas medijiem.